Mīlestību es definētu kko tādu , kas ir vairāk nekā draudzība. Draudzība, kas aizved visu nākamajā solī.
Bet...Liels BET... tā mīlestība izpaužās dažādos veidos...
Mīlestību, ko mēs izrādam mūsu vecākiem: mēs vienkārši pateicamies viņiem par to, ka viņi mums dāvā mums prieku un aizsardzību, kad esam mazi. Kad lēnām paliekam pieaugušāki, tad tā mīlestība biku izzūd no mūsu puses.Taču tā mīlestība pret mūsu vecākiem nekad neizzūd un tā būs vienmēr. Vienalga cik mēs stulbi uzvestos, kad dzīvosim savu pastāvīgo dzīvi , viņi mūs mīlēs sirdī vairāk nekā nevienu citu. Mīlestības izrādīšana pret vecākiem nav pieradums. Tā ir kā pateicība viņiem.
Mīlestība pret draugiem: mēs draugiem izrādam biku savādāku mīlestību. Ja ir īsti draugi , tad ar tiem draugiem ejam pastaigāties pa rajonu vai kārtīgi pielieties kādā bārā vai ballītē...ehem...bet...tā mīlestība pret draugiem...to nesauktu kā mīlestību. To vairāk sauktu par pieradumu , jo jāsatur tak kontakti ar visiem labajiem un foršajiem draugiem. Lai nu cik vien tie būtu , katrs draugs ir vērtīgs.
Mīlestība pret otro pusīti: Lūk te...lietas paliek interesantākas. Mēs cenšamies vairāk pievērst uzmanību savai otrajai pusītei nekā visam pārējam. Kautvai kādam no jaunā baložu pārīša ir ķibele vai problēma, tad otrs balodītis nāks un atrisinās problēmu. (JOKAINi SKAN! es zinu...) bet nu... Tā tak ir. Vienmēr kkā cenšamies izpausties savai otrajai pusītei, lai mūs vairāk mīl. Taču pat tai mīlai ir sava robeža. Kad ir sasniegta tā robeža, tad jāiet uz mīlestības nākamo pakāpi. Pieradums. Nope...
Runājot par izpaušanos... Sakot vārdus "Es tevi mīlu!" kādam acīs nozīmē daudz ko.Vismaz man tā ir...
Ja to pasaka acīs , tad tas ir saprotams, ka tas ir domāts patiesi nevis kkādi meli.Tos vārdus var pateikt kādam , kuru tu tiešam mīli. Tos vārdus var pateikt kādam, kam tu esi ļoti lielu pateicību parādā.(tie vārdi vnk izslīd no mutes , kad tu to pasaki kādam draugam) bet tas tā..
katrs cilvēks pēc dabas ir savādāk radīts. Katram cilvēkam ir savi + un savi - .
No katra cilvēka var sagaidīt nepatiesus vārdus, bet to saka , lai nesāpinātu kādu cilvēku agrāk pirms uzzin patiesību. Katrs cilvēks ir spējīgs melot , bet melot ir slikti...
Daži cilvēki vnk nepadomā , ko viņi vispār pasaka otram un nepadomā par sekām. Lūk tas man ļoti nepatīk dažos cilvēkos... Ja grib kko teikt , tad jāpasaka uzreiz un taisnīgi nevis melot acīs
Melošana mīlestību nekur tālu neaizved...
Dzīve ir skarba.
Jāmāk sadzīvot un jātic tam, kas patiesībā tagad ir. Pārvari tās sāpes un turpini dzīvot tālāk!
Dzīvē mēs mācamies izdzīvot. Izdzīvot sāpes un ciešanas. Izciešot visas sāpes , mēs paliekam sirdī stiprāki..
No Dāvja Bortiņa draugiem.lv d-grāmatas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru