piemirstas?

"Paldies Tev, Dievs, par izlietni, kas ir pilna ar netīriem traukiem; tā liecina, ka mēs katru dienu ēdam daudz dažādu ēdienu.

Paldies Tev, Dievs, par netīro drēbju kaudzi; mums ir tik daudz apģērba gabalu visdažādākajiem laikapstākļiem un gadījumiem.

Paldies par mūsu nesaklātajām gultām; tās ir tik siltas un ērtas. Daudziem cilvēkiem nav savas gultas.

Kaut arī tad, kad skan modinātājs, es parasti paslēpjos dziļāk zem segas, paldies Tev, Dievs, ka es varu dzirdēt. Ir daudz nedzirdīgu cilvēku.

Kaut arī dažus rītus es savas acis turu aizvērtas cik vien ilgi iespējams, paldies, ka esi man dāvājis spēju redzēt. Ir tik daudz neredzīgu cilvēku.

Kaut arī es ne vienmēr vēlos celties pietiekami agri, paldies, ka esi man devis spēku piecelties. Ir tik daudz cilvēku, kas ir piesaistīti gultai.

Kaut arī manas dienas pirmā stunda bieži ir ļoti trauksmaina, ar nevajadzīgiem strīdiem, ar lietām, ko steigā nevaru atrast, ar bērniem, kas ir pārāk skaļi un spītīgi, paldies Tev, Dievs, ka es varu dzīvot ģimenē. Ir tik daudz vientuļu cilvēku.

Kaut arī mūsu brokastu galds nekad neizskatās tā kā žurnālu bildēs, paldies, ka ir cilvēki, kas katru dienu vēlas ar mani sēdēt pie viena galda.

Kaut arī es bieži sūdzos par apstākļiem un vēlos lai man klātos labāk, paldies Tev, Kungs, par dzīvi."

--Autors nezināms.