šodienai!

Dieviņ, Tu esi tik liels un labs!

Tev elkoņi stipri un gari:

kad dienā tos sniedzi caur mākoņiem,

Tu visus noglaudīt vari -

un visgarāko liepu pagalmā,

un stārķi, un Janku, un mani arī.

Dieviņ, man tagad nu miedziņš nāk,

jau circenīts krāsnī kaļ gurdenāk -

kad aizmigšu - būsi tik labs tak, vai nē? -

man dārzā zem ābeles, dobītē,

tur, kur tas iespraustais kadiķīts,

viens cukurzirnīts iestādīts.

Un, kamēr es pats būšu apgūlies,

viņš gribēs uzdīgt un paaugties ...

Bet zeme tik cieta, un viņam varbūt

būs zaļo galviņu pacelt grūt,

tad viņam gan, Dieviņ, tu piepalīdz! ...

Bet, zaķis ja atnāk, tad nelaid to klāt!

Rīt gribu ko labu Tev izdomāt ...

Kā veļas nu miedziņš, mīksts, smaržīgs un balts ...

Tik saki vēl viņam, lai aug labi salds!

/Fricis Bārda/

"Today I know that such memories are the key not to the past, but to the future. I know that the experiences of our lives, when we let God use them, become the mysterious and perfect preparation for the work He will give us to do."
By Corrie ten Boom

Skolotājs māca:
-Mans mīļais, man tev jāpavēsta kāda ziņa,kas tāds, par ko tu pats varbūt nekad neiedomātos.Es ilgo domāju, kā mīkstināt sakāmo, kā iekrāsot to gaišāku, kā tajā iepīt solījumus par Paradīzi,Absolūtā izpratni un ezoteriskus skaidrojumus,-bet nekas no tā nelīdzēja.
Ievel dziļi elpu un sagatavojies! Diemžēl man jābūt tiešām un atklātam, bet es atbildu par katru savu vārdu un esmu pilnīgi pārliecināts par to, ko saku.Šoreiz tas būs nekļūdīgs pareģojums, kurā nav vietas jelkādām šaubām.
Un ziņa ir šāda: tu mirsi. Rīt vai pēc piecdesmit gadiem, bet agri vai vēlu tu mirsi. Kaut arī tu tam nepiekristu.Kaut arī tev būtu citi nodomi.
Tāpēc kārtīgi apdomā, ko grasies darīt šodien. Un ko gribi darīt rīt un visu atlikušajā dzīvē.
/P.Koelju "Maktub"/


Tev ir izvēle dzīvot kā līdz šim un nokļūt tur,kur tu noteikti nevēlēsies pēc nāves nokļūt. Vai arī ir nokļūt, tur kur tu gribētu pēc nāves atrasties.Viss ir atkarīgs TIKAI UN VIENĪGI NO TEVIS!