Vēstule dēlam.

Sveiks Dēliņ Rakstu lēnām, jo zinu, ka tu neproti ātri lasīt. Tu
nepazītu mūsu māju, kad pārbrauktu, jo mēs esam pārcēlušies. Tēvam ir
jauns, ļoti labs darbs. Zem viņa tagad ir 5000 cilvēku. Viņš pļauj zāli
kapos. Šī tik tiešām ir pasakaina vieta. Te ir pat veļas mazgājamā
mašīna. Es gan nezinu, vai tā strādā, jo pagājušajā nedēļā ieliku
mazgāties palagus un kopš tās reizes neesmu tos redzējusi. Runājot par
mēteli, kuru tu gribēji, lai tev nosūtam, tēvocis Stenlijs teica, ja to
sūtīsim pa pastu, tas kopā ar pogām būs pārāk smags, tādēļ mēs tās
nogriezām un ielikām kabatās. Tavai māsai šorīt piedzima bērniņš. Es
vēl nezinu, vai tas ir puika, vai meitene, tāpēc nevaru pateikt, vai tu
esi onkulis vai tante. Pirms dažām dienām uzsprāga krāsns virtuvē. Mūs
abus ar tēvu trieciens izsvieda ārā pa durvīm. Tā bija pirmā reize
pēdējos desmit gados, kad bijām izgājuši kaut kur kopā. Pagājušo nedēļ
lija tikai divas reizes. Pirmo reizi trīs dienas, pēc tam četras.
Pirmdien bija tik stiprs vējš, ka mūsu vistas izdēja vienu un to pašu
olu četras reizes. Vakar Džons nejauši ieslēdza mašīnā savas mašīnas
atslēgas. Mēs pa īstam satraucāmies, jo, lai dabūtu mani un tavu tēvu
laukā, bija vajadzīgas divas stundas. Onkulis Teds pagājušo nedēļ
iekrita viskija mucā. Daži vīri mēģināja viņu izvilkt laukā, bet viņš
pretojās un noslīka. Mēs viņu kremējām, un viņš dega trīs dienas. Kā
redzi, īpaši daudz jaunumu nav, nekas sevišķs nav noticis. Tava mīlošā
māte.

P.S. Gribēju Tev nosūtīt kādu naudiņu, bet biju jau aizlīmējusi aploksni.