Es ticu / neticu.

Es neticu reliģijai.
Es ticu Kristum. Dievam, kurš nāca virs zemes, atdeva savu dzīvību un augšāmcēlās, lai es kopā ar Viņu varētu dzīvot mūžīgi.

Es neticu mācītājam.
Es ticu Dieva Vārdam – Bībelei.

Es neticu paražām un labiem darbiem.
Es ticu, ka es nevaru nopelnīt ceļazīmi uz Debesīm, bet pieņemot Jēzu, tā man ir dāvināta.

Es neticu, ka šī dzīve ir viss kas eksistē.
Es ticu, ka cilvēks ir gars un miesai mirstot, tas pārceļas dzīvei reālajā dimensijā.


Es neticu cilvēku varenībai.
Es ticu, ka Dievs valda un cilvēka „vara”, iespējas ir relatīvas.

Es neticu bezcerībai un liktenim.
Es ticu, ka man ir dota izvēle. Es izlemju kāda ir mana dzīve un kur es dodos.

Es neticu stereotipiem par Dievu un Draudzi.
Es ticu, tam ko pats redzu un piedzīvoju.


Es neticu spokiem u.c.
Es ticu, ka cilvēkam nomirstot, tā dvēsele dosies vai nu uz elli vai Debesīm.


Es neticu neatrisināmām problēmā, nedziedināmām slimībām.
Es ticu Dievam, kas dziedina, palīdz un atbrīvo.


Es neticu, ka ticība ir personīga lieta.
Es netaisos ar smaidu stāvēt malā un skatīties kā Tu, to nenojauzdams (-a), dodies uz elli.

Pieņem Jēzu.
Raksti man.