Kādā universitātē profesors reiz uzdevis saviem studentiem jautājumu:
-Visu, kas pastāv, radījis Dievs?
Kāds no studentiem droši atbildējis:
-Jā, radījis Dievs.
Dievs radījis visu?- pārjautājis profesors.
-Ja, ser,- atbildējis students
Profesors jautāja tālāk:
-Ja Dievs ir radījis visu, tā tad Dievs ir radījis arī ļaunumu, ja ļaunums pastāv? Tad Dievs ir ļauns?
Izdzirdot to students apklusa. Profesors bija ļoti apmierināts ar sevi. Viņš lieku reizi studentu priekšā lepojās, parādījis, ka ticība Dievam ir mīts.
Bet te roku pacēla kāds cits students:
Profesor, vai varu jums uzdot jautājumu?
-Protams,- atbildējis profesors
Students piecēlies un jautājis:
-Profesor, aukstums pastāv?
-Kas par jautājumu? Protams, pastāv. Vai tev nekad nav bijis auksti?
-Patiesībā, ser, aukstums nepastāv. Saskaņā ar fizikas likumiem, tas ko uzskatam par aukstumu, īstenībā ir siltuma neesamība.
Cilvēku vai priekšmetu var izzināt, ka objektu, kuram ir enerģija vai enerģijas nav, vai tas to izstaro vai nē. Absolūtā nulle(-273°С) ir pilnīga siltuma enerģijas neesamība. Tādā temperatūrā visa matērija kļūst inerta un nespējīga reaģēt. Sekojoši aukstums nepastāv. Mēs esam izdomājuši šo vārdu, lai izteiktu to, ko sajūtam kā siltuma neesamību.
Students turpināja:
-Profesor, tumsa pastāv?
Profesors atbildēja:
Protams, pastāv. Students teica:
-Jūs atkal kļūdāties, ser. Tumsa tāpat nepastāv- patiesībā tumsa ir gaismas trūkums. Mēs varam izzināt gaismu, bet ne tumsu. izmantojot Ņūtona prizmu, mēs varam sadalīt balto gaismu daudzās krāsās un tad pētīt katras gaismas krāsas viļņu garumu. Bet tumsa nav mērāma.
Parasts gaismas stars ielaužas tumsas pasaulē un apgaismo to. Kā jūs varat noteikt to cik tumša ir tā vai cita telpa? Jūs taču mērāt mainīgo gaismas daudzumu, vai ne tā? Sekojoši, tumsa ir tikai jēdziens, kuru cilvēks lieto, lai aprakstītu to stāvokli, kuru raksturo gaismas neesamība.
Pēc tā jaunais cilvēks atkārtoti jautāja profesoram:
-Ser, ļaunums eksistē?
Jau nepārliecinātāk profesors tomēr atbildēja:
-Jā, protams, kā es jau teicu. Mēs to radam katru dienu. Cietsirdība cilvēku attiecībās, milzums noziegumu, vardarbība pasaulē- tas viss ir nekas cits kā ļaunuma esamība.
Uz to students atbildēja:
-Ļaunums nepastāv, ser, katrā gadījumā pats par sevi kā tāds nepastāv.
Ļaunums- ir vienkārši to īpašību trūkums, kuras piemīt Dievam. Līdzīgi kā gadījumos ar aukstumu un tumsu, vārds pats par sevi apzīmē tikai kaut kā neesamību. Dievs nav radījis ļaunumu. Ļaunums- nav ne mīlestības īpašība piemītoša Dievam ne spēja dot citiem nesavtīgi, kuras pastāv kā siltums un gaisma. Ļaunums ir mīlestības īpašības neesamība cilvēka sirdī. Tas ir kā aukstums, kas iestājas, kad nav siltuma vai tumsa, kas pārņem kad nav gaismas.
Profesors apsēdās.
Jaunā studenta vārds ir bijis Alberts Einšteins
-Visu, kas pastāv, radījis Dievs?
Kāds no studentiem droši atbildējis:
-Jā, radījis Dievs.
Dievs radījis visu?- pārjautājis profesors.
-Ja, ser,- atbildējis students
Profesors jautāja tālāk:
-Ja Dievs ir radījis visu, tā tad Dievs ir radījis arī ļaunumu, ja ļaunums pastāv? Tad Dievs ir ļauns?
Izdzirdot to students apklusa. Profesors bija ļoti apmierināts ar sevi. Viņš lieku reizi studentu priekšā lepojās, parādījis, ka ticība Dievam ir mīts.
Bet te roku pacēla kāds cits students:
Profesor, vai varu jums uzdot jautājumu?
-Protams,- atbildējis profesors
Students piecēlies un jautājis:
-Profesor, aukstums pastāv?
-Kas par jautājumu? Protams, pastāv. Vai tev nekad nav bijis auksti?
-Patiesībā, ser, aukstums nepastāv. Saskaņā ar fizikas likumiem, tas ko uzskatam par aukstumu, īstenībā ir siltuma neesamība.
Cilvēku vai priekšmetu var izzināt, ka objektu, kuram ir enerģija vai enerģijas nav, vai tas to izstaro vai nē. Absolūtā nulle(-273°С) ir pilnīga siltuma enerģijas neesamība. Tādā temperatūrā visa matērija kļūst inerta un nespējīga reaģēt. Sekojoši aukstums nepastāv. Mēs esam izdomājuši šo vārdu, lai izteiktu to, ko sajūtam kā siltuma neesamību.
Students turpināja:
-Profesor, tumsa pastāv?
Profesors atbildēja:
Protams, pastāv. Students teica:
-Jūs atkal kļūdāties, ser. Tumsa tāpat nepastāv- patiesībā tumsa ir gaismas trūkums. Mēs varam izzināt gaismu, bet ne tumsu. izmantojot Ņūtona prizmu, mēs varam sadalīt balto gaismu daudzās krāsās un tad pētīt katras gaismas krāsas viļņu garumu. Bet tumsa nav mērāma.
Parasts gaismas stars ielaužas tumsas pasaulē un apgaismo to. Kā jūs varat noteikt to cik tumša ir tā vai cita telpa? Jūs taču mērāt mainīgo gaismas daudzumu, vai ne tā? Sekojoši, tumsa ir tikai jēdziens, kuru cilvēks lieto, lai aprakstītu to stāvokli, kuru raksturo gaismas neesamība.
Pēc tā jaunais cilvēks atkārtoti jautāja profesoram:
-Ser, ļaunums eksistē?
Jau nepārliecinātāk profesors tomēr atbildēja:
-Jā, protams, kā es jau teicu. Mēs to radam katru dienu. Cietsirdība cilvēku attiecībās, milzums noziegumu, vardarbība pasaulē- tas viss ir nekas cits kā ļaunuma esamība.
Uz to students atbildēja:
-Ļaunums nepastāv, ser, katrā gadījumā pats par sevi kā tāds nepastāv.
Ļaunums- ir vienkārši to īpašību trūkums, kuras piemīt Dievam. Līdzīgi kā gadījumos ar aukstumu un tumsu, vārds pats par sevi apzīmē tikai kaut kā neesamību. Dievs nav radījis ļaunumu. Ļaunums- nav ne mīlestības īpašība piemītoša Dievam ne spēja dot citiem nesavtīgi, kuras pastāv kā siltums un gaisma. Ļaunums ir mīlestības īpašības neesamība cilvēka sirdī. Tas ir kā aukstums, kas iestājas, kad nav siltuma vai tumsa, kas pārņem kad nav gaismas.
Profesors apsēdās.
Jaunā studenta vārds ir bijis Alberts Einšteins
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru